Ko te ako i roto i ngā Whare Haumaru o Oranga Tamariki

Published: 19 Jul 2021
Audience:
Academics
Education
Parents
Schools
Topics:
Te Ihuwaka | Education Evaluation Centre
At-risk students
Behavioural needs
Best practice
Boys' education
Child wellbeing
Culture
Education and care services
Education outcomes
Education transitions
Equitable outcomes
Good practice
High needs
Māori
Physical and emotional safety
Priority learners
Raising achievement
Social workers
Teaching
Te reo Māori
Transitions
Vulnerable learners
Wellbeing

Summary

Ko ngā tamariki me ngā rangatahi ka tukua kia noho ki ngā whare haumaru o Oranga Tamariki, ko rātou ki roto i te hunga whakamōrea ka hua kore i muri mai.  Mā te mātauranga e huri ai tērā.  Ko te mātauranga ka ākona e ngā tauira i roto i ngā whare ka taea te tūhono anō rātou ki tā rātou mahi ako me te huri i ō rātou oranga.  I kōrero atu a ERO ki ngā tauira, kaiako, kaiārahi, kaimahi Toko i te Ora me ngā āpiha tari kāwanatanga me ngā kaitiaki e toru o ngā whare haumaru ki te mōhio e pēhea ana te mahi ako i roto i ēnei whare.  Koinei te whakarāpopototanga o ā mātou kōrero mō te kounga o te mahi ako i roto i ngā whare haumaru me ā mātou taunakitanga ki te hiki i te mātauranga mō ēnei tauira hirahira.

Whole article:

Ko te ako i roto i ngā Whare Haumaru o Oranga Tamariki

Ko ngā tamariki me ngā rangatahi ka tukua kia noho ki ngā whare haumaru o Oranga Tamariki, ko rātou ki roto i te hunga whakamōrea ka hua kore i muri mai.  Mā te mātauranga e huri ai tērā.  Ko te mātauranga ka ākona e ngā tauira i roto i ngā whare ka taea te tūhono anō rātou ki tā rātou mahi ako me te huri i ō rātou oranga.  I kōrero atu a ERO ki ngā tauira, kaiako, kaiārahi, kaimahi Toko i te Ora me ngā āpiha tari kāwanatanga me ngā kaitiaki e toru o ngā whare haumaru ki te mōhio e pēhea ana te mahi ako i roto i ēnei whare.  Koinei te whakarāpopototanga o ā mātou kōrero mō te kounga o te mahi ako i roto i ngā whare haumaru me ā mātou taunakitanga ki te hiki i te mātauranga mō ēnei tauira hirahira

He mea nui te mātauranga mō ngā tamariki, rangatahi katoa, ā, he mea nui ake mō ngā tauira i roto i ngā whare haumaru.  E ai ki ngā rangahau ko ngā tauira ka noho ki ēnei whare kāore e kore ka werohia rātou ki ngā āhuatanga o te kura, o ngā pae tutuki, o ngā ara mātauranga.   Mā te mātauranga tonu e huri ai ngā oranga o ēnei tauira me ngā ara whai i te mātauranga, i te whakangungu, i te mahi.

Kei te takiwā o te 700-800 tamariki i roto i ngā whare haumaru.  Ko te nuinga he tāne, ā, e rua hautoru he Māori.  Kua rongo pea i a rātou, i ētahi atu tauira, ēnei āhuatanga:

  • he pāmamae, he take piripiri
  • he tūpato mō tō rātou marutau
  • he iti te kiritau me ngā whanonga ake
  • he mate roro, me ngā wero reo, whakawhitiwhiti hoki
  • he māuiui whanonga, kare ā-roto, mate hinengaro me ngā raruraru ki te ako

He aha te āhua o te mātauranga pai mō ēnei tauira?

Ka ako ēnei tauira ki roto i ō rātou whare haumaru, kaua ki ngā kura.  Ko ngā wero kua rangona e ēnei tauira e mea ana, mā ngā pūkenga mātanga te mātauranga e whakaako ki a rātou.  Ki te tika te ako mō ēnei tauira, ka iti ake ngā taiapa ki te ako, kātahi ka pakari ki te tuhituhi, ki te pānui, me te pāngarau me ngā pūkenga mātauranga pāpori hoki kia nui te ora i muri mai.  I runga i te rangahau, e mōhio ana mātou ko ngā wāhanga pū mō te whakaako ki ēnei tauira ko ēnei:

  • me tika te neke atu, neke mai rānei i ngā whare haumaru
  • me tautoko i ō rātou hiahia mō te mātauranga
  • me hāngai te whakaako atu me ngā akoranga whai take
  • me ngākaupai, atawhai hoki te āhua o ngā whanaungatanga me ngā taiao
  • me uru atu ngā whānau, kaitiaki rānei ki roto i ā rātou mahi ako
  • me whai hautū māia me te arotahi ki te whakapai ake i te kura.

Ki te whakatutuki i ērā wāhanga pū mō te whakaako pai, me whiriwhiri kia rite ētahi mea.  E ai ki te rangahau, e mea ana ki a mātou, ko ēnei ngā āhuatanga kia tau:

  • he kaiwhakaako māia
  • he mahi tahi ki ngā mātanga me ngā tauira
  • he ara mātauranga, whiwhinga mahi rānei mā ngā tauira i te wehenga i te whare haumaru
  • he mahi tahi ki waenga i ngā tauira, whānau, hapū, iwi
  • he tauira mō te mātauranga
  • he arotahi ki te whakapai ake.

 I aha a ERO, ā, he aha ai?

I te hiahia mātou ki te mōhio ki te pai o te mātauranga mō ēnei tauira whakamōrea, ā, kia mōhio hoki ki te tautoko anō.

I haerea e mātou ngā wāhi e 8 e whakahaeretia ana e ngā kairato mātauranga i roto whare haumaru e toru.  I reira i kōrero tō mātou kapa arotake ki ngā tauira, ngā kaiako, ngā kaiārahi, ngā kaimahi Toko i te Ora me ngā āpiha o ngā umanga.  I whakahaeretia hoki e mātou ngā uiuinga, ngā rōpū whiriwhiri, ngā tātaringa puka me ngā raraunga tutuki.

I whakautua e mātou ngā pātai e toru:

  1. He aha ngā hua ako mō ēnei tauira?
  2. Pēhea te kounga o ēnei mātauranga mō ēnei tauira?
  3. Pēhea te māia o te tautoko mō ēnei tauira e ako ana?

Nā ēnei pātai i puta ai ngā mōhiotanga matua e whitu hei ārahi i ā mātou mahi.

He aha tā mātou i kite ai?

1. He ngākaupai nō ngā tauira e noho ana ki ngā whare haumaru ki tā rātou mahi ako.  Ko tā rātou pae tutuki i ngā aromatawai o NZQA ki tā rātou i whai ai, he teitei i a rātou ki ngā whare haumaru, engari e ako ana i ngā whiwhinga e iti nei ngā ara.

Hui katoa, i rongo mātou i ngākaupai ngā tauira ki tā rātou mahi ako, engari anō ngā tauira Māori me ngā tauira ki ngā whare youth justice.  Ko ngā tauira pakeke ake i tino ngākaupai rātou.  Ko ngā tauira i kōrero mō tō rātou oranga nui, i ngākaupai hoki rātou. 

Ko tētahi kaupapa i waenga i ngā tauira, ko tā rātou neke whakamua i roto i tā rātou mahi ako.  I tautokohia e ngā raraunga tutuki i tā ngā tauira i kī ai – i rapua e mātou i tata tutuki i ngā tauira te 100% o ā rātou whiwhinga NZQA i roto i ngā whare haumaru.

Heoi anō, i rongo hoki mātou i ētahi o ngā tauira, te hē o te nui, o te uaua rānei o ā rātou mahi me tutuki.

He iti ake ngā mahinga tutuki mō ngā tauira i roto i ngā whare haumaru, i a rātou i waho i ngā whare, ā, ka haukoti pea i ā rātou ara.  Mō ētahi tauira, ka pai ake ngā ara ki te whakamātauria rātou ki ētahi anō mahinga tutuki, ki ētahi mahinga rapuara teitei ake i a rātou ki roto i ngā whare haumaru.

“He nui ngā tiwhikete me te neke whakamua.  He ngākau whakaiti nōku…  I mua i taku taenga mai ki konei, kāore au i te mōhio ki ngā whiwhinga.”

2. Ka raru, ka wetewete te mahi ako a te tauira i a rātou e huri whare ana.

Kāore i te tika te neke whakamua o ngā tauira i roto i te mahi ako i te huringa atu i ngā whare.  Ko te tautoko e tika ana kia awhi i te tauira e wehe ana i te whare haumaru ako ai, kāore pea i te āta whakarite i ngā kaiako.  Ka mahue i ētahi wā te mahi ako i ngā whiringa o te tauira e neke ana, ā, he iti te wā ka mahi tahi ngā kaiako o ngā whare haumaru ki te kura hou o te tauira ki te tauawhi i te tauira.  I te nuinga o te wā, kāore e taea e ngā tauira te whai atu ā rātou kaupapa ako i a rātou e neke atu ana i ngā whare.

Ki te kore e whakarite i ngā nekehanga a te tauira, me kī, ko te tautuhi i ngā ara ako māna i tō rātou whare hou, ka tere mimiti ngā painga o tāna ako me ngā tutukinga i te whare haumaru. 

“Kua tino rerekē ahau, i mua kāore he paku aha ki ahau, engari, i ahau ki konei, kāore au i te pērā.”

3. Karekau he tauira mātauranga e whakaae ana, he pikitia mārama rānei mō tēnei mea te mātauranga kounga mō ēnei tauira.

Huri i ngā kairatonga, ngā kaimahi Toko i te Ora, ngā āpiha o te Tāhuhu Mātauranga me ngā āpiha o Oranga Tamariki i rangona e mātou ngā whakaaro huhua mō te tikanga me te hāngai hirahira o te mātauranga mō ēnei tauira.

Kāore i mārakerake te kitea ki waenga i ngā kairatonga i te kounga o tēnei mahi.  Nā reira, he taurangi nui te āhua o te mātauranga i waenga i ngā kairatonga.

4. Ko te tauira mātauranga i roto i ngā whare haumaru ināianei, he uaua ki te whakatupu pūkenga, ā, he nui te taurangi o te kounga o te mātauranga.

Ko te tauira ināianei tae rā anō ki ngā ratonga iti, he mea kite e ERO, e noho taratahi ana rātou, ā, he iti te āheinga ki te whakawhitiwhiti tikanga i te mea kāore e tino hono ana rātou ki a rātou.

I ngā kairatonga e toru, i kitea e mātou ko te mātauranga hiranga ko tērā kairatonga e ngākau titikaha ana ki te whakaako ki ngā kura o ngā whare haumaru.  Mehemea ka kukū ngā kaiako, ngā pūkenga, ka nui ake te āheinga ki te whakawhitiwhiti tikanga ako.  Ko ngā kairatonga, ngā kaiako hoki e taratahi ana ka ngoikore te mahi ako.  Ki ngā wāhi e rua o te waru, kua taunakitia e ERO kia wawe ngā kairatonga ki te whakapai ake.

5. He manawanui ki te hiki i ngā hua mō te Māori, ki te hāpai hoki i ngā tikanga o te ahurea, engari, he rerekē ngā mahinga.

Ko te mahi tahi ki te Māori tētahi aronga matua i waenga i ngā kairatonga me ngā umanga e whakaako mātauranga ana ki ngā tauira o ngā whare haumaru, engari arā atu anō ngā mahinga kia whāia.

I whakatinana i te mahi tahi ki te Māori i roto i te uiuinga, kaua ki te rangapūtanga, ā, he rerekē te putanga o ngā mahi ki te wāhi tonu.

Ka rangona ki roto akomanga, ā, nui ake i te haurua o ngā wāhi kāore i te eke i roto i ngā tikanga o te ahurea.

6. He mahi pai, he raukaha hoki ki te tautoko i ngā hua pai mō te mātauranga.

I kitea e mātou ētahi māia, tauira hoki o te mātauranga:  i pai noa ngā tauira e pā ana ki te haere ki roto i ngā whare haumaru, ko te nuinga e mea ana he pai rawa, he wheako atawhai.  Ko te āhua o te wairua o ngā kaiako i pai hoki – he ngākaupai, he atawhai hoki te tupu o te whanaungatanga o ngā kaiako ki ngā tauira.

E whakatuarātia ana ēnei mahinga pai e ngā kaimahi pūkenga ka hāpai i ngā tauira.  Ko ngā kaiako ērā, ko ngā kaiāwhina ērā, ko ngā kaimahi Toko i te Ora ērā, ko ngā kaimahi hoki ki Oranga Tamariki.

Engari, kāore e tutuki i te ngākau titikaha anake, me upoko pakaru ki ngā tikanga ako kounga.  Ki ētahi wāhi ka kite mātou i te kaimahi mātau, mārama hoki ki te mahi ako.  Engari, he rerekē ngā mahi ki tēnā wāhi, ki tēnā wāhi, ā, he āwangawanga hoki.

Me pūkenga ki te whakaako atu ki ēnei tauira.  Me mātua mōhio ngā kaiako ki roto i ngā whare haumaru, me pēhea te whakaako atu ki ngā tauira kua rongo i te pāmamae, pēhea hoki te tautoko i ngā tauira ki te whiriwhiri i te pūnaha tohu mātauranga kura tuarua, ā, pēhea te tautoko i ngā tauira i roto i te pānui, i te tuhituhi me te tau.  I runga i ō rātou pūkenga, wheako hoki, e kī ana ngā kaiako me whai tautoko, whakangungu anō ki te hiki i ā rātou mahi ako.

7. He iti ngā āheinga mō ngā whānau me ngā kaitiaki ki te tūhono ki ngā mahi ako a ā rātou tamariki.

He tokomaha ngā tauira me te nuinga o ngā tauira Māori i whakahē i ngā kōrero ‘i te mōhio ō rātou whānau ki ā rātou mahi ako’.  I kī mai ngā tauira i pīrangi rātou kia whai wāhi mai te whānau, he pakeke rānei ki te āwhina, ki te kōrero hoki i ā rātou tutukinga mātauranga.

I whakaaro hoki ngā kaiako mā te tūhono ake o te whānau, e āwhina rātou ki te tautoko i te mahi ako a ngā tauira.  Ahakoa he uaua ake ki te tūhono i ngā whānau, i ngā kaitiaki ki ngā tauira i roto i ngā whare haumaru mō te mātauranga te take, e taea ana.  I kitea e mātou ētahi whakahaere pai hei tirotiro mā ngā kairatonga mātauranga.  Ko ēnei ritenga i huihui ai ki ngā whānau me ngā kaitiaki ki te kōrero mō ngā neke whakamua me te mahi ako a ngā tauira.

 

“Ki ahau, me hoatu tētahi pūrongo ki tō mātou whānau kia mōhio ki ā mātou mahi e whakatutuki ana.  He hiahia nōku kia whakahīhī tōku māmā.”

He aha ināianei?

I te tekau tau kua hori, kua arotakengia e ERO ngā mahi ako mō ēnei tauira hirahira, ā, ka kitea te rerekētanga o te kounga o te mātauranga me te whirinakitanga ki te wāhi e noho ana rātou.  I runga i tēnā arotake, kua tautuhia e mātou ētahi mahinga e toru e piki ai te kounga o te mātauranga mō ēnei tauira hirahira.

Tuatahi:  Ki te whakapai ake i te kounga o te mātauranga a te tauira i a ia i ngā whare haumaru, e taunakitia ana e ERO:

  • Kia whakatūria tētahi anga whakaako kounga
  • Kia ārahina ki ngā whakangungu pūkenga me ngā rōpū mātanga
  • Kia whāia ngā mōhiohio mō te tauira

Tuarua:  Ki te whakatupu i te pūkenga kia whakaitia ngā rerekētanga o te mahi ako, e taunakitia ana e ERO:

  • Kia tirohia anōtia te tauira me te mahi ako me te waihanga i ētahi atu whiringa pērā i te ratonga Tuakana me ngā wāhi Teina; he rōpū pakari o ngā ratonga rānei

Tuatoru:  Ki te whakarite mā ngā tauira, he āheinga ki te mātauranga kounga inā wehe ai rātou i ngā whare haumaru, e taunakitia ana e ERO:

  • Kia whiriwhirihia tētahi kaiārahi mātauranga ki te tautoko i ngā rapuara mā ngā tauira
  • Kia āta whakarite i ngā rapuara i muri i te wehenga i te whare haumaru
  • Kia ketuketuhia he tautoko anō i roto kura mā ngā tauira

Ko te whakatinanatanga o ēnei panonitanga i roto i ngā whakahaere e tautoko ana i ngā mahi ako a ngā tauira i roto i ngā whare haumaru, me mārama hoki ko te rua hautoru o ngā tauira i roto i ngā whare haumaru he Māori, ā, 16% he Pasifika.  Ahakoa te aha, me whakaatu Te Tiriti o Waitangi me ngā tikanga o te ahurea.

Whakakapinga

Hui katoa, he pitomata tonu ki roto i ēnei taunakitanga ki te whakanui ake i te kounga o te mātauranga, i ngā hua hoki mō ēnei tauira hirahira.  He mahinga tahitanga ki waenga i ngā umanga me ngā kairatonga e neke whakamua ai ēnei taunakitanga mō ngā painga te take. 

Mā te whakapai ake i te mātauranga mō ēnei tauira e āhei ai te huringa rawa o te oranga, o ngā ara hoki mō tēnei rōpū o ngā tauira ka roa e noho papa ana ki tā tātou whakahaere.

Ki te pīrangi mōhio ki ētahi atu kōrero e pā ana ki tā mātou arotake o te mahi ako i roto i ngā whare haumaru, tēnā, pānuitia ā mātou pūrongo: