Ko te ako i ngā whare haumaru:  He aratohu mō ngā mātua me ngā whānau

Published: 19 Jul 2021
Audience:
Academics
Education
Parents
Schools
Topics:
Te Ihuwaka | Education Evaluation Centre
At-risk students
Behavioural needs
Best practice
Boys' education
Child wellbeing
Culture
Education and care services
Education outcomes
Education transitions
Equitable outcomes
Good practice
High needs
Māori
Physical and emotional safety
Priority learners
Raising achievement
Social workers
Teaching
Te reo Māori
Transitions
Vulnerable learners
Wellbeing

Summary

I uiuitia e ERO ngā tauira i ngā whare haumaru, me ngā kaiako, pakeke hoki e whai pānga atu ana ki te mātauranga o te tauira.  He hiahia nō mātou ki te mōhio ki ngā painga mō ēnei tauira.  Ka kitea e mātou e pai ana ētahi mahi, ā, he mahi matua hoki me whakapai ake.  Ko ngā tauira Care me Protection, Youth Justice rānei me whai tautoko motuhake i roto i te mātauranga.  He wāhi nui ki te whānau, ki te kaitiaki hoki kia angitu ai tā rātou i whai ai.  He mea nui tō hiahia, tautoko, mahi hoki i roto i tā rātou whai i te mātauranga.

Whole article:

Ko te ako i ngā whare haumaru:  He aratohu mō ngā mātua me ngā whānau

I uiuitia e ERO ngā tauira i ngā whare haumaru, me ngā kaiako, pakeke hoki e whai pānga atu ana ki te mātauranga o te tauira.  He hiahia nō mātou ki te mōhio ki ngā painga mō ēnei tauira.  Ka kitea e mātou e pai ana ētahi mahi, ā, he mahi matua hoki me whakapai ake.  Ko ngā tauira Care me Protection, Youth Justice rānei me whai tautoko motuhake i roto i te mātauranga.  He wāhi nui ki te whānau, ki te kaitiaki hoki kia angitu ai tā rātou i whai ai.  He mea nui tō hiahia, tautoko, mahi hoki i roto i tā rātou whai i te mātauranga.

 

He aratohu tēnei mō ngā mātua me ngā whānau o ngā tauira i roto i ngā whare haumaru.  He kōrero e pā ana ki te pūrongo hou a ERO e kīia nei: Learning in Oranga Tamariki Residential Care.  E whāia ana kia āwhina i a koe ki:

  • te mārama ki te mātauranga pai mō ēnei tamariki, rangatahi
  • te mōhio ki te pai o te mahi tahi a te katoa ki te āwhina i ngā tauira ki te ako, ki ngā wāhi hoki hei whakapai ake
  • te mārama ki ngā kawatau o ngā kaiāwhina mātauranga i roto i ngā whare haumaru, me mārama ki te mahi tahi ki a rātou kia whai painga nui i te angitutanga o tō tamaiti ki roto i te mātauranga.

“[Nā tēnei whare haumaru] ahau i ārahi ki te taumata ako tika māku.”

He aha tā mātou e mōhio ai?

E mōhio ana mātou mō ngā tauira e noho whare haumaru ana, ka ako pai rātou inā e mārama ana te katoa he aha tēnei hanga te mātauranga pai, me te mahi tahi.  Ka tutuki ki te:

  • whai pānga nui te whānau me te kaitiaki ki te mātauranga o tā rātou tamaiti
  • mahi tahi te whānau, kaimahi, mātanga hoki ki te tautoko i ngā tauira
  • hāngai te whakaako me te ako i ā ngā tauira pīrangi, aronga hoki
  • nui tō rātou ahurea, reo, tuakiri ki roto i te mahi whakaako me te ako 
  • ngākaupai, ki te poipoi hoki i te whanaungatanga o te tauira ki ō rātou kaiako
  • mahi tahi ngā pakeke o ngā tauira, me te whānau hoki, i te wā e whakawhiti ana rātou ki roto, ki waho hoki i ngā whare haumaru.

‘He pai ki ahau te āheinga ki te whakamahere i tā mātou e pai ai… he tini ngā whiringa mō tā mātou mātauranga.”

He aha ngā painga me ngā mea kāore i te pai?

Ki tā mātou arotake i kitea ētahi hua pai mō te nuinga o ngā tauira.  I kitea hoki ngā mea me whakapai ake, ā, i taunakitia ētahi panonitanga i tā rātou ako i te mātauranga.  I kitea e mātou:

  • he ngākaupai nō ngā tauira mō tā rātou ako
  • kua tata te katoa o ngā tauira ka whakamātauria ki te NCEA e noho haumaru ana, ka tutuki
  • ka pāngia kinotia te ako o ngā tauira inā neke atu, neke mai rānei i ngā whare haumaru
  • kāore e nui ngā āheinga mō te whānau me ngā kaitiaki ki te tūhono ki ngā mahi ako o tā rātou tamaiti
  • he hīkaka nō ngā kaiako ki te atawhai, ā, he pai ā rātou whakaako atu, engari me whai tautoko anō.  Me tautoko ki ngā tikanga Māori ki te tautoko i te tauira Māori
  • huri i ngā rōpū, arā atu anō ngā huatau o te mātauranga kounga mō ēnei 

    tauira, ā, ka he rerekē ērā taumata.

     

“Ka āwhinatia ahau e [taku kaiako].  Ka pātai mai ia he tāku e hiahia ai, e pīrangi ai.”

“Mārama pai ana aku kaiako ki ahau, ā, e āhei ana au ki te kōrero ki a rātou mō ngā kaupapa e hirahira ana ki ahau.”

He aha tāu e kawatau ai?

Mehemea e haere ana tō tamaiti ki te whare haumaru, ka ako hoki rātou ki reira mō ngā hāora e 5 i te rā, i te wāhanga kura.  He kaupapa ako hoki i ngā hararei kura.  Ko ngā kaiako me ngā mātanga ka mahi tahi ki ngā tauira me ngā whānau ki te whakamahere i ngā akoranga, whakatutuki i a NCEA me ētahi atu tohu mātauranga, me te āwhina i ngā tauira ki ngā whiringa mō tā rātou mātauranga.  I kitea e ERO ki te akona ki te whare haumaru, ka puta ngā hua pai ki ēnei tauira, pēnei i ēnei:

  • ka rongo i ngā tauira te wairua atawhai, haumaru, hāneanea inā tae atu ai ki te whare haumaru
  • he nui ngā whiringa a ngā tauira i roto i tā rātou ako, ā, ka tautokohia ki te whai i tā rātou e pīrangi ai
  • ka pukumahi ki te tautoko i ngā pīrangi a ngā tauira
  • ka tupu te whanaungatanga pono, tiaki hoki
  • ka auau te kōrero atu ki ngā tauira mō tā rātou nekehanga pai me te whakanui hoki i tā rātou i angitu ai.

“I tūtaki au i ngā tamariki katoa.  I whakatauria ahau e ngā kaiako me ngā tauira.  Kātahi ka uru atu au ki ngā mahi.”

“E mārama ana ngā kaiako ki ō te tangata āhua, ka āwhinatia mātou ki te mōhio ki ngā mea kāore anō kia ako, me te āwhina hoki ki te whakapakari i tō mātou māia.”

 E tika ana taku taumata ako – ā, e mōhio ana ngā kaiako ki tāku e pai ai.”

Tūhonotanga ki te whānau

 

I kitea e mātou, ko ngā tūhonotanga ako me ngā whānau, kaitiaki hoki, tētahi wāhanga kāore i te pai.  I roto i te uiui tauira, ko tētahi hautoru o ngā tauira i whakahē i te kōrero, e mōhio ana ō rātou whānau ki ā rātou mahi ako.  Ko te nuinga o ēnei tauira i whakahē he Māori.

“Ki ahau, me whiwhi ō mātou whānau i tētahi pūrongo mō ā mātou mahi e tutuki ana.  Kāore e kore he whakaarotau nō ngā whānau ki te mōhio e pēhea ana tā rātou tamaiti?”

Ka tonoa e mātou ko ngā kaiako o ngā whare haumaru me Oranga Tamariki, kia mahi tahi kia āwhina koe ki te rongo i ngā mahi ako a tō tamaiti.

He mea māu hei āwhina:

  • pātai atu kia nui te kōrero ki ngā kaiako o tō tamaiti
  • whakamōhiotia rātou ki tōu, ki tō whānau whakaaro ki ngā mea nui hei ako mā tō tamaiti
  • pātaitia ngā kaiako e pēhea ana te ako a tō tamaiti, ā, he aha kei mua i a ia
  • kōrero atu ki tō tamaiti i āna mahi ako
  • pātai atu ki tō tamaiti he aha tāna e pīrangi ana mō tā rātou mātauranga, ā, me pēhea hoki koutou ko ngā kaiako e taea ana te awhi.

He tokomaha ngā tauira he Māori.  Me kawatau ngā whānau, hapū, iwi ka mahi atu ngā kaiako ki a rātou kia tautokohia nuitia ā rātou tamariki, mokopuna i roto i tā rātou mātauranga.

Ki te pīrangitia he mōhiohio anō mō tā mātou arotake i te mahi ako i roto i ngā whare haumaru, pānuitia ā mātou pūrongo:

 

 E maioha atu ana ki ērā atu i tautoko i tēnei arotake, ko ngā tauira ērā, ko ngā whānau ērā, ko ngā kaitiaki ērā, ko ngā kaiako ērā, ko ngā kaiārahi hoki ērā i whirinaki mai ki a mātou.  Ko ō rātou wheako me ngā māramatanga kei te iho o tā mātou i ako ai.  E taea ana e koe ngā pūrongo matua o te ako i roto i te whare haumaru, me tā mātou i kite ai, te toro ki te pae tukutuku a ERO  www.ero.govt.nz.